Ministre liek aiz auss zemnieku vajadzības

10. februārī zemkopības ministre Laimdota Straujuma darba vizītē apmeklēja Krāslavas novadu, lai klātienē iepazītos ar situāciju zemnieku saimniecībās, kā arī ar Latgales reģiona zemniekiem pārrunātu aktualitātes lauksaimniecības nozarē. Krāslavas novada domes lielajā zālē ministre tikās ar Krāslavas, Dagdas, Preiļu, Daugavpils un Riebiņu novadu zemniekiem, pārrunāja aktualitātes lauksaimniecības, zivsaimniecības un mežsaimniecības nozarēs. Tāpat zemkopības ministre apmeklēja zemnieku saimniecības “Birztaliņas” un “Dievlodziņi”, kas Krāslavas novadā nodarbojas ar gaļas lopkopību, kā arī zemnieku saimniecību “Eži” Dagdas novadā.

Atklājot tikšanos, Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks informēja ministri un pārējos klātesošos, ka zālē sapulcējušies tā saucamie mazie zemnieki, nevis lielsaimnieki: “Esam aicinājuši piedalīties arī blakus novadu zemniekus un citus interesentus, jo tā sāpe plus mīnus vienāda visiem, un tikai kopīgi varam viens otram palīdzēt. Runāsim par konkrētām lietām, politiku noliksim malā.”

Tas tā arī notika. Divas stundas izrādījās krietni par maz, lai pārrunātu visus sasāpējušos jautājumus, dienasgaismā tika celti paši aktuālākie. Savā ievadrunā ministre tikai atgādināja, ka šobrīd Eiropā notiek kopējās lauksaimniecības politikas reforma, bet dziļāk šis jautājums zālē netika diskutēts. Vēl ministre pauda satraukumu, ka ārzemnieki izpērk Latvijas zemi, taču piebilda, ka var saprast viņu interesi, jo, kā ir teikusi Dānijas ministre, pie viņiem zemes cena ir 23000 eiro par hektāru. Cena ārkārtīgi augsta, ja salīdzina ar zemes cenu Latvijā, tālab dāņu un zviedru zemnieki ienāk šajā tirgū un pērk zemi. Un ne tikai — 13% no mežiem arī vairs nepieder Latvijas iedzīvotājiem.

Stāstot savu redzējumu, kādiem ir jābūt Latvijas laukiem, ministre uzsvēra, ka grib redzēt, lai Latvijas laukos katrs cilvēks varētu nopelnīt tik daudz, ka varētu uzturēt ģimeni un bērnus. Otrs, ko viņa grib redzēt — lai katrs zemes hektārs dod finansiālu vai sociālu atdevi, jo tie ir mūsu resursi, citu resursu nav. Trešais — viņa vēlas redzēt, ka Latvijā saimnieko ģimenes saimniecības.

Runājot par modernizācijas projektiem, ministre sacīja, ka atbalsta robeža no 2,5 miljoniem tiks samazināta līdz 0,5 miljoniem, jo tā 5 reizes vairāk cilvēku varēs to saņemt un lielsaimnieki jau arī paši var straujāk attīstīties.

“Mums vajag arvien vairāk mazo saimniecību pavilkt uz lielo galu,” sacīja L. Straujuma. ”Tām, kuras nevaram pavilkt, jādomā par nelauksaimniecisko uzņēmējdarbību, vajag papildus biznesu.”

Ministre arī sacīja, ka subsīdiju nolikums nebūs sliktāks par to, kas bija pērn.

Pirmais jautājums ministrei bija par lielo birokrātiju. Dagdas novada domes priekšsēdētājs Viktors Stikuts norādīja, ka ir nodibinātas neskaitāmas asociācijas un biedrības, kuras bremzē jauno zemnieku rašanos ar dažādu prasību iestrādi likumdošanā, piemēram, prasot iepriekšēju pieredzi kādā konkrētā darba lauciņā, kādas jaunam zemniekam nav un nevar būt.
Andrupenes piensaimnieku kooperatīva vadītāja Valentīna Avgustova akcentēja lauksaimniecības konsultantu jautājumu. Viņasprāt, konsultantu lomu nepieciešams stiprināt, jo šodien nepienāk informācija maziem zemniekiem, ko viņi var saņemt, kādus projektus uzrakstīt. Konsultantiem laukos jāstrādā ar katru ģimeni, jāizvērtē katras saimniecības iespējas attīstīties, ar to jāsāk lauku pacelšanu. Lielie zemnieki tāpat ir stabili un pat neatbalsta spēcīgu konsultantu rašanos.

SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” Krāslavas nodaļas vadītājs Ivars Geiba piebilda, ka vajag arī palielināt finansējumu konsultantiem, kuri daudzi strādā pat uz brīvprātības pamata. Ir jāizlīdzina situācija starp novadiem.
Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks ieteica izveidot televīzijā lauksaimnieciska satura programmu, kas nāktu ēterā precīzi vienā konkrētā laikā un kurā tiktu rādīti labi piemēri, no kuriem varētu smelties idejas un pamācīties citi.
Tikšanās laikā kāds jauns lauksaimnieks ar labu izglītību ministrei apgalvoja, ka ir vīlies laukos un jau iegādājies biļeti lidojumam uz Vāciju, kur strādās profesijā. Ministrei tā arī neizdevās pierunāt šo cilvēku mainīt savu viedokli un nākt talkā ministrijai palīdzēt noskaidrot tos trūkumus, kas traucē šeit strādāt un attīstīties. Vienu no iemesliem puisis gan minēja — neskaitāmie kontrolējošie dienesti, kuriem rūp attaisnot savu eksistenci, nevis ļaut attīstīties uzņēmumam. Vis- maz tā to varēja noprast no šī dialoga.

Tomēr ne viss ir viennozīmīgi. Piemēram, ja daļa zālē esošo adresēja pārmetumus pārtikas un veterinārajam dienestam, tad bija arī tāds zemnieks, kuram pret šo dienestu nebija pretenziju. Lai vai kā, ministre solīja jautājumu papētīt.

Tikšanās dalībnieki ministrei norādīja arī uz problēmām, kas rodas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dēļ. Pirms kaut ko tādu ieviest, ir nepieciešams paredzēt un samaksāt kompensācijas, jo šobrīd situācija tāda, ka atsevišķās plašās teritorijās cilvēki pilnībā atstāti bez iztikas līdzekļiem, un neviens īsti nezina, kā viņi tur izdzīvo un vēl palaiž bērnus uz skolu.

Tika izrunāti vēl daudzi citi jautājumi, tostarp arī tūrisma jomas dažas problēmas, kas gan lielu interesi neizraisīja.
Skaistas pagasta topošais jaunais zemnieks Kaspars Dzergačs studē Jelgavas universitātē, taču jau nodarbojas ar lauksaimniecību, palīdzot zemnieku saimniecībā “Druviņi”, kas nodarbojas ar piensaimniecību un kurā ir 200 slaucamas govis.
“Vērtīgākais no šīs tikšanās ir pusotras pierakstītas lapas, kas vēl jāizvērtē un jāapdomā,” Kaspars sacīja žurnālistiem. “Šobrīd mani ieinteresēja programma par nelauksaimniecisko darbību, kas dos iespēju atvērt mazus uzņēmumus, tas, savukārt, varēs palīdzēt lauksaimniecībai, kaut arī paši uzņēmumi varētu būt nelauksaimnieciski.”

Kombuļu pagasta lauksaimniecības konsultante Tatjana Ļaksa sacīja, ka ir guvusi tikai daļējas atbildes uz jautājumiem, jo divas stundas ir pārāk īss laiks, lai varētu izspriest visas sasāpējušās problēmas. Viņasprāt, pret jaunajiem zemniekiem ir ļoti stingras prasības, lai uz-sāktu biznesu, tomēr jaunie zemnieki ir nedaudz labākā situācijā, jo viņiem ir iespēja saņemt finansējumu un tad realizēt projektu. Citos projektos vispirms jāiegulda sava nauda, tikai tad var saņemt atmaksu.

T. Ļaksa: “Diemžēl pie mums Latgalē naudas līdzekļu zemniekiem ir ļoti, ļoti nepietiekami, lai varētu sākumā realizēt projektu, tikai tad saņemt naudu atpakaļ.”

— Daudziem ir iespaids, ka ministrei patiesi rūp lauksaimnieku problēmas. Kā jums šķiet, pēc šīs tikšanās būs izdarīti nepieciešamie secinājumi?

— Es ceru, ka tieši tā būs, un cerība ir vienīgā, kas mums vēl ir palikusi.

— Kas no dzirdētā aktuāls tieši jūsu pagasta lauksaimniekiem?

— Mūsu pagastā ir mazie zemnieki ar 4-5 gotiņām. Viņi nenāk uz pagastu ar izstieptu roku pēc pabalsta, paši daudzmaz iztiek. Taču arī viņiem ir vajadzīgs atbalsts, kaut tās pašas subsīdijas. Mazajiem tiešām vajadzīgs atbalsts, varbūt Rīgā ministrijās neapzinās, ka mazie zemnieki arī māk un var izdzīvot.

Juris ROGA