• Kas sagaida mazo skolu?

    Mediji raksta, ka Latvijā ir vairāk nekā 200 skolu, kurās ir mazāk nekā 100 skolēnu. No gada uz gadu skolu skaits samazinās un, dzirdot televīzijā politiķu izteikumus, sevišķi sāk raizēties vismazāko skoliņu bērnu vecāki. Esot Kombuļos, pajautāju pārvaldes vadītājam Aivaram Umbraško, kas tuvākajā nākotnē sagaida Sauleskalna sākumskolu?

    Lasīt
  • Globalizācija: plusi, mīnusi, iespējas un draudi

    Mūsdienu pasaule ir sarežģīta un daudzveidīga. Taču, neskatoties uz atšķirībām starp dažādām civilizācijām, mūsu pasaulē viss ir vienots un savstarpēji saistīts. Mūsdienu komunikācijas līdzekļi dod iespēju sazināties cilvēkiem, kurus šķir tūkstošiem kilometru. Ir izveidojusies vienota informācijas telpa, kas veicina kultūru un civilizāciju mijiedarbību. Pasaules vienotība tiek nodrošināta arī ekonomiski. Neviena sabiedrība mūsdienās nevar eksistēt izolēti. Par to pastāstīja Rita Zaikovska (12.а klase), kura atklāja vidusskolēnu konferenci.

    Lasīt
  • Ēnu diena – iespēja, ko nedrīkst palaist vējā

    Latvijā jau vairākus gadus tiek rīkots tāds unikāls pasākums kā Ēnu diena, kad jauniešiem ir iespēja „ēnot” jebkuru sevis izvēlētu cilvēku noteiktajā darba vietā. Es tāpat kā simtiem citu jauniešu arī šogad biju nolēmis piedalīties šajā pasākumā, kas notika 11.februārī. Pagājušajā gadā sekoju pa pēdām Rīgas reklāmas aģentūras „GOAHEAD” reklāmas psihologam, taču šogad, lai pārliecinātos, ka manis izvēlētais nākotnes studiju virziens ir man pieņemams, biju izvēlējies „ēnot” tādu profesiju cilvēkus, kas būtu saistīti ar tieslietām.

    Lasīt
  • Latviešu valodas radošo darbu konkurss

    „Nav nozīmes, cik jums gadu. Ja jūs spējat saglabāt vēlmi būt radošs, bērns jūsos ir dzīvs.” (Dž. Kasavetess) Ir agrs februāra rīts, trīs Krāslavas Valsts ģimnāzijas skolēni – Emīls Stivriņš, Rihards Misjuns (9. kl.), Reinis Maļuhins (12. c kl.) – un skolotāja ir ceļā uz pasākumu, ko rīko Latviešu valodas aģentūra Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē. Pasākumā tiek aicināti piedalīties skolēnu radošo darbu „Mani septiņjūdžu zābaki stāv kaktā ar putekļiem apklāti” konkursa laureāti, viņu skolotāji, radi un citi atbalstītāji.

    Lasīt
  • Jautājums - atbilde

    Jau ilgstoši Kombuļu centrā atrodas vairākas pienācīgi neapsaimniekotas, var sacīt — grūstošas ēkas (bijušais skolas ēku komplekss, sovhoza laiku noliktava parka teritorijā). Kāpēc šajā jautājumā nav redzamu pārmaiņu pagastā?

    Lasīt
  • Taisi ratus ziemā, bet ragavas – vasarā

    Saeimā ir nobažījušies par jūnijā gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām. Kārtējās valsts pirmās personas vēlēšanas var pārvērsties no ikdienišķas parlamentāras balsošanas ilgā politiskā seriālā ar noslēpumiem un intrigām. Saskaņā ar Satversmi Valsts prezidentu ievēl Saeima, balsojot aizklāti (t.i., ar biļeteniem), turklāt par kandidātu jānobalso vismaz 51 Saeimas deputātam.

    Lasīt
  • Pedagogu amata ­algas jaunajā modelī

    Izglītības un zinātnes ministrija plāno vispārizglītojošo skolu pedagogu darba samaksas jaunajā modelī 5. grupā – skolās, kurās vidējais skolēnu skaits vienā klasē ir lielāks par 25 skolēniem, noteikt skolotājam augstāko amata algas likmi bruto 1000 eiro mēnesī, bet zemāko – 870 eiro, ieviest 1. grupā – skolās, kurās ir vidēji līdz 9,9 skolēniem klasē. Jaunajā modelī IZM plāno saglabāt pedagogu darba kvalitātes pakāpju piemaksas, arī piemaksas valsts ģimnāziju skolotājiem.

    Lasīt
  • Būtu tik darbs un veselība…

    Aglonas novada Šķeltovas pagastā gada sākumā bija deklarēti 680 iedzīvotāji. Pārvaldes vadītāja Irēna Maļuhina uzsver, ka realitātē pagastā mīt mazliet vairāk par 500 cilvēkiem, jo oficiālā statistika ietver visus iedzīvotājus – bērnus, pensionārus, strādājošos, bezdarbniekus, tostarp tos, kuri izbraukuši uz ārzemēm vai citiem novadiem un pilsētām, bet nav izdeklarējušies. Latgalē ir vislielākais bezdarbnieku īpatsvars valstī un situācija nemainās gadiem, tālab cilvēki aizbrauc. Bet kā izdzīvo tie, kuri nolēmuši palikt dzimtajā vietā, taču nevar atrast pastāvīgu darbu?

    Lasīt
  • Diedziņš pie diedziņa, rindiņa pie rindiņas…

    Indra un Izvalta ir Krāslavas novada aušanas Meka, jo tieši šajos divos pagastos savulaik tika realizēti Latgales skalu deķu aušanas prasmes saglabāšanas projekti. Starp citu, šie aušanas prasmes saglabāšanas projekti tapa, pateicoties kultūras druvas kopējas un novada kultūrvēstures apzinātājas Ritas Barčas iniciatīvai un aktīvai līdzdalībai. Indras un Izvaltas audējas šodien ar savu darbu apliecina, ka Ritas kundze savulaik izdarīja pareizu likmi, uzticoties tieši šiem pagastiem.

    Lasīt
  • Aija: “Reizēm jutos psihologa lomā!”

    Laiku pa laikam dzīve mums sagādā pārsteigumus, un ne vienmēr tik patīkamus, kas raisa prieku sejā, reizēm gribas nolīst kaktiņā, lai nevienu ne redzētu, ne dzirdētu. Taču tas nav problēmas risinājums, drīzāk tieši smaids un optimistisks skats uz nākotni palīdz nenolaist rokas un cīnīties. Sevišķi smags trieciens ir zaudēt darbu novada attālās apdzīvotās vietās.

    Lasīt