• Valoda — latgaliešu identitātes pamats

    Latgalē ir daudz vērtību, bet pati nozīmīgākā ir valoda, un tai nav tikai kultūrvērtība. Pašiem latgaliešiem sava dzimtā valoda ir nozīmīgs identitātes pamats, kas ļauj apzināties savu unikalitāti un vienlaikus piederību latviešu tautai. F. Trasuns ir teicis “Valoda ir katras tautas gars”.

    Lasīt
  • Profesija - sieviete

    ‘’Sabiedrībā bieži tiek nošķirtas dzimumu lomas un tiesības. Lielākajā daļā sabiedrisko iekārtu sievietēm vēsturiski ir tikusi atvēlēta atšķirīga loma un sieviešu tiesības ir bieži vairāk ierobežotas nekā vīriešu tiesības.’’ Sieviete — sievietei ir liela atšķirība. Citas ir ‘’stipras’’ un iedvesmas pilnas, turpretī, citas izdzīvot bez vīriešu palīdzības absolūti nespēj.

    Lasīt
  • Gadalaiku mistērija

    Krāslavas novada skolēnu datorzīmējumu tematika šajā mācību gadā bija „Mans mīļākais gadalaiks”. Zelta rudens, baltā ziema, pavasaris ar jauno gaiši zaļo lapotni, ziedošiem kokiem un krūmājiem. Bet galvenā ir vasara — brīvdienu laiks! Vasarā var priecāties par sauli un siltajām dienām, doties ceļojumos un pārgājienos. Brīnišķīga vasarā ir daba — šalko zaļais mežs, nogatavojas ogas, zied visdažādākās puķes.

    Lasīt
  • 1825. gadā Reimsa katedrālē notika pēdējā Francijas karaļa kronēšana

    Ir iemesls! 29. maijs. Šī diena ir bagāta ar dažādiem notikumiem: Konstantinopoles krišana, kas simboliski noslēdz Viduslaiku periodu, Kaimiņu diena (gana labs iemesls), Bahāullāha (bahāisma ticības dibinātājs, kam ir daži miljoni sekotāju) debesbraukšanas diena. Šajā dienā tika kronēts pēdējais Francijas monarhs - Šarls X...Viņa valdīšana neturpinājās ilgi. Tas bija saistīts ar karaļa raksturu, viņš vēlējās kļūt par visas nācijas tēvu, turpretī nācija negribēja sev tādu tēvu. Vēsturē viņš iegāja, pateicoties savai mīlestībai pret bruņinieku laikiem. Francijas karaļa Šarla kronēšanas ceremonija notika atbilstoši visiem iesvētīšanas (svaidīšanas) kanoniem, tās gaita tika atjaunota pēc senlaiku tekstiem un norisinājās saskaņā ar karaļa galma etiķetes noteikumiem...

    Lasīt
  • Informācija pārdomām

    Parasti es cenšos neaizrauties ar dažādu statistikas datu un ciparu publicēšanu mūsu avīzes lappusēs – zinu, ka lasītājiem ir antipātijas pret to pārmērīgo izmantošanu. Taču ir gadījumi, kad konkrēti skaitļi dod iespēju iedziļināties situācijas būtībā, kuru vieglāk analizēt salīdzinājumā.

    Lasīt
  • Ģimenei ar trīs vai vairāk bērniem — mazāks ceļa nodoklis

    Likumdošanas aktualitātes Turpmāk personai, kurai pašai vai kopā ar laulāto vai kuras laulātajam apgādībā ir trīs vai vairāk nepilngadīgi bērni, ceļa nodoklis par attiecīgo kalendāro gadu būs jāmaksā 50 % apmērā. To nosaka Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā. Līdz šim šādai ģimenei nodoklis bija 80 % apmērā.

    Lasīt
  • Startē ideju konkurss Biznesa ekspresis

    Ar Norvēģijas finanšu instrumenta atbalstu, visiem aktīvajiem un aizrautīgajiem Latvijas iedzīvotājiem būs lieliska iespēja – piedalīties ideju konkursā Biznesa ekspresis, kura mērķis ir uzrunāt potenciālos biznesa ideju autorus, iedrošināt tos īstenot savas idejas, sniedzot nepieciešamās zināšanas un kontaktus to realizācijai, kā arī konkursa uzvarētājiem tiks sniegts finansiālais atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai.

    Lasīt
  • Medainais liktenis

    Medusmēnesis ir cilvēka laimes virsotne, bet reizēm ar medu ir saistīta visa dzīve... Vai tas ir iespējams?.. Visiem ir zināms, ka ne jau vieta rotā cilvēku, bet ko lai dara, ja mans draugs izvēlējies par savu dzīvesvietu Lielo Muļķu ciemu. Grūti noticēt, taču drīz būs pagājuši jau četrdesmit gadi, kopš mēs ar Pjotru draudzējāmies. Atceros, kā ciemojos viņa jaunajā dzīvoklī Tartakā. Ar kādu lepnumu viņš rādīja man ģimenes dārgumu – Alfrēda Brēma piecsējumu izdevumu „Dzīvnieku valsts”, kas tika izdots Sanktpēterburgā 1909. gadā. Par šo reto grāmatu, ko viņš iegādājās bukinistu veikalā, mednieks un zvēraudzētājs atdeva veselu mēneša darba algu. Bet tālskati Pjotrs izmantoja fotošautenes izgatavošanai, un viņa unikālās fotogrāfijas, kurās bija redzami dažādi zvēri un putni, astoņdesmitajos gados tika publicētas arī rajona avīzē. Tā mēs sadraudzējāmies.

    Lasīt
  • ”Apskauj mani māmuliņa”

    Dagdā izskanēja 2.starptautiskais bērnu un jauniešu mūzikas, deju un modes teātra festivāls Lietus lāsēm slapināti, baltiem krusas graudiem svētīti un saules silto staru glāstiem sildīti 400 festivāla dalībnieki 16. maijā priecēja Dagdas novada iedzīvotājus, ciemiņus un pasākuma apmeklētājus ar skanīgām dziesmām, raitām dejām, izsmalcinātām modes teātra parādēm.

    Lasīt