Noderīgi

  • Informācija pārdomām

    Tagadējie varas pārstāvji ļoti nemākulīgi stūrē mūsu izmirstošo valsti. Nauda lielgabaliem atrodama viegli un bez problēmām, bet skolām... Ar to ir saistīta hroniskā reformu buksēšana izglītības sistēmā. Kamēr valdība nesekmīgi meklē pedagogu darba samaksas progresīvāko modeli, skolotāju arodbiedrība atkal draud ar masveida protestiem. Pašlaik skaidrs ir tikai viens: pedagogu darba algas pagaidām nav mūsu varas pārstāvju prioritāte, tāpēc jaunajā mācību gadā daudzkārt solīto skolotāju algas paaugstinājumu var negaidīt.

    Lasīt

  • Likumdošanas aktualitātes

    Valsts apmaksātas brīvpusdienas nodrošinās arī 4. klases skolēniem No šā gada 1. septembra valsts apmaksātas brīvpusdienas saņems arī 4. klases skolēni, - to paredz 11. augustā valdībā apstiprinātie MK noteikumi. Patlaban brīvpusdienas par valsts budžeta līdzekļiem tiek nodrošinātas 1.-3. klases skolēniem. Atbilstoši statistikas datiem 2015./2016. mācību gadā vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības iestādēs 1.-4. klasē mācīsies 82282 skolēni. Lai arī 4. klases skolēni saņemtu brīvpusdienas, šogad papildus nepieciešami 2150947 eiro, bet 2016. gadā — 4 473 384 eiro. Noteikumu grozījumi izstrādāti saskaņā ar 2015. gada 18. jūnijā Saeimas pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli”, kas stājās spēkā šā gada 1. augustā. Tie paredz no akcīzes nodokļa gūtos ienākumus novirzīt bērnu ēdināšanas izdevumu segšanai. Brīvpusdienu saņēmēju loka paplašināšana ir arī viens no Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2014. - 2020. gadam uzdevumiem un Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību noteiktajiem pasākumiem, kas paredz līdz 2018.gada novembrim pakāpeniski ieviest veselīgas bezmaksas brīvpusdienas 4.-6. klašu skolēniem.

    Lasīt

  • Rudņas krasts, mīlestības deja

    Izvaltas burvība Pareizi saka: dzimtās mājas sienas vienmēr palīdz. Bet bērnības pilsētā - pat ielas, par ko es pats pārliecinājos ne vienu reizi vien. Visiem žurnālistiem ir svarīga misija - ikdienas steigā jācenšas saskatīt kaut ko neparastu, interesantu. Mūsdienās laikrakstu un elektronisko plašsaziņas līdzekļu straumē cilvēkus grūti ar kaut ko pārsteigt, kaut gan... Karsta pēcpusdiena, pilsētas iela... Jau no tālienes redzu: pretim nāk simpātiskā Ligita Pelnika, Krāslavas skolotāja un amatu savienošanas kārtībā - Izvaltas deju kolektīva “Rudņa” vadītāja. Kā vienmēr smaida un pēkšņi apstājas: “Es ļoti gribēju jūs satikt! Palīdzēsiet man? Redzēju, ka koncerta laikā Līgo priekšvakarā jūs fotografējāt mūsu pāri - Baibu un Normundu. Viņiem augusta pēdējā sestdienā ir paredzētas kāzas, un tagad mūsu “Rudņai” ir ļoti vajadzīgi spilgtākie fotoattēli, lai sagatavotu savu apsveikumu. Tātad norunāts?”

    Lasīt

  • Atskaites sapulce... “Zavaļinkā”

    Sen aizmirstā kopsapulce. Mūsu jaunajai paaudzei jau grūti iedomāties, kā viņu vecākus, vectēvus un vecmāmiņas kādreiz dzina uz sanāksmēm. No sākuma bija kolhoza priekšsēdētāja vai sovhoza direktora stundu ilgs, apnicīgs referāts, tad balsošana - tā, kā vajag priekšniecībai. Piedalījāmies šajās sēdēs tik daudz un dikti, ka Padomju Savienībā beidzās ēdiens un degvīns. Sapulces atribūti – galvenā sapņotāja par pasaules revolūciju portrets vai krūšutēls, kāds lozungs uz sarkana auduma virs skatuves un karafe ar ūdeni uz prezidija galda. Tad pienāca jauni laiki - ar cerībām uz demokrātiju. Taču ir viena neatbilstība: spriežot pēc vēsturiskās pieredzes, ne jau tie cilvēki, kas kādreiz cīnījās par Latvijas neatkarību barikādēs, tagad nākuši pie varas.

    Lasīt

  • Prūsijas karaļa Frīdriha Vilhelma I dzimšanas diena

    Ir iemesls! Reizi simts gados karaliskajās ģimenēs piedzimst mantinieks, kurš ar savu attieksmi pret dzīvi nemaz neatgādina nākamo karali. Hohencollerni ir sena vācu dzimta. No Collernas pils necilajiem bruņiniekiem viņiem dažu gadsimtu garumā izdevās kļūt par Vācijas kaizeriem, Prūsijas karaļiem un milzīgās valsts valdniekiem. Frīdrihs Vilhelms Pirmais nav visdiženākais no šīs slavenās dzimtas karaļiem, toties viņš ir visneparastākais!

    Lasīt

  • Uguns mežā - postītāja vai glābēja?

    5. augustā, ienākot semināra telpā Andrupenes lauku setā, uz mirkli šķita, ka esmu pārklausījusies lektores un NAT-PROGRAMME meža biotopu ekspertes Sandras Ikaunieces teiktajā: “…nu, lūk, ja pieliktu uguni šim meža apgabalam un to nodedzinātu, tad pēc laika šajā mežā jūs sastaptu tādus augus kā asinssārtās gandrenes, meža silpurenes, smiltāju neļķes, Ruiša pūķgalves u.c.” Sākumā māca bažas, vai esmu nokļuvusi īstajā seminārā, jo bija plānots nokļūt seminārā, kurā pulcētos dabai draudzīgi noskaņota publika.

    Lasīt

  • Informācija pārdomām

    Zinot par Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča asajiem izteikumiem, biju patīkami pārsteigts par interviju “Eiropas humānisma un solidaritātes garā”, kas tika publicēta laikrakstā “Vesti Segodņa”. Redakcijas viesis - Andrejs Pildegovičs - otrā svarīgākā persona Latvijas diplomātijā, viņš jau vairāk nekā divdesmit gadus strādā ārpolitikas jomā, bija Latvijas vēstnieks ASV, vadīja Valsts prezidentes Vairas Vīķes - Freibergas kanceleju.

    Lasīt

  • Divi piecinieki - visaugstākais vērtējums

    Viņi spēj saglabāt savu sirsnību un entuziasmu jau 55 gadu garumā! Parasti klasesbiedru brālība turas uz to cilvēku pleciem, kas ir organizatori pēc aicinājuma, tādiem kā Zenta Meldere. Pazīstu viņu un apbrīnoju viņas sirdsdegsmi jau četru desmitu gadu laikā, labi atceros Zentas meitas uzvārdu – Saksone - un arī viņas kāzas greznajā restorānā “Daugava”, no kura palika tikai atmiņas. Zentas lūgumam kļūt par tālā 1960. gada izlaiduma klasesbiedru tikšanās liecinieku piekritu bez pārdomām. Tikšanās vieta? Pie grāfu Plāteru pils ēkas, kur tika pavadīti vienpadsmit neaizmirstami gadi.

    Lasīt

  • Vai Krāslavas senioriem ir iespēja par brīvu apgūt datorprasmes?

    Jautājums - atbilde Ar šādu jautājumu redakcijā vērsās kāda Krāslavas pensionāre, kura labprāt izmantotu iespēju apmeklēt bezmaksas datorkursus. Šādu iespēju senioriem piedāvā A/S “Lattelecom”, realizējot sociālās atbildības iniciatīvas Pieslēdzies, Latvija! programmu. Lattelecom projekts Pieslēdzies, Latvija! tiek īstenots kopš 2008./2009.mācību gada. Līdz šim ar pašvaldību un skolu atbalstu apmācīti jau vairāk nekā 28 tūkstoši senioru. Projekta iniciētāji iecerējuši līdz valsts simtajai gadadienai apmācīt vismaz 30 tūkstošus cilvēku visā Latvijā, lai palīdzētu tiem pārvarēt digitālo plaisu un pilnvērtīgi integrēties mūsdienu informācijas sabiedrībā.

    Lasīt

  • Kā nokļūt no Indras līdz Dagdai?

    Jautājums - atbilde Redakcijā vērsās mūsu lasītāja, Indras pagasta iedzīvotāja. Savā un citu Indras teritorijā dzīvojošo pensionāru vārdā viņa izteica raizes par to, ka kopš neseniem laikiem cilvēkiem nav iespējas no Indras ar autobusu nokļūt Dagdā. Turklāt lielai daļai iedzīvotāju tur ir ģimenes ārsti, cilvēki labprāt apmeklē Dagdas gadatirgus, veikalus, risina dažādus jautājumus… “Ja brauc pie ārsta uz Krāslavu, jārēķinās, ka šādai vizītei tiks patērēta vesela diena. Kā lai tur pagūst izdarīt vēl kaut ko!? Bet Dagdā - tuvu, ērti, ātri… Vai tiešām mums netiks dota iespēja turp nokļūt?”- satraucās redakcijas viešņa.

    Lasīt

Dienas foto

Video

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Vārda dienas

  • Broņislava, Broņislavs, Natālija, Tālija

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2025 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.