Vasarā ģimenes zemnieku saimniecībā ar lopkopības specializāciju darbu ir ļoti daudz, toties ziemā var pilnībā nodoties daiļradei. Tā arī dara Olita Škutāne – vēl bērnībā mamma iemācīja adīt, bet jaunībā viņa aizrāvās ar izšūšanu. Sākumā izšuva spodrdūrienā un rišeljē tehnikā, vēlāk krustdūrienā. Gadu gaitā sakrājās darbi, kurus gribējās parādīt citiem, un Olita daudzkārt piedalījās dažādās izstādēs.
Lasīt
Lieliski atceros to laiku, kad šajā lauku kultūras pavardā pasākumos nebija, kur ābolam nokrist, bet skatītāju vidū - puse jauniešu.
Lasīt
Aulejas pagasta bibliotēkas vadītājas Zinaīdas Pikmanes uzruna: Mēs visi staigājam pa lieliem un maziem ceļiem ikdienu. Bet reti aizdomājamies – kas pa šiem ceļiem ir staigājis pirms mums? Varbūt reizēm apstāsimies un padomāsim. Piemēram, pirms simts gadiem – mūsu prātam labi aptverams laika sprīdis – tika dibināta Latvijas Republika. Vēl pirms simts gadiem – 1820. gadā, beidzās Jezuītu valdīšanas laiks Latgalē, konkrēti Aulejā, Aulejas novads nonāca valsts īpašumā, bija Krievijas impērijas sastāvā no 1772.g. Vēl atpakaļ pirms 100 gadiem (1689-1726) – šeit valdīja Jezuīti, kuri izcīnīja tiesības pārvaldīt Auleju un tās apkārtni 37 gadus ilgā cīņā ar Daugavpils baznīcas pāvestu. Ritinam atmiņas atpakaļ vēl simts gadus – Aulejas novadā bija poļu valdīšanas laiks (1561-1629). Auleja ietilpa Pārdaugavas hercogistē. Tāpat dzīvoja cilvēki, strādāja, maksāja nodevas, un gāja klaušās. Precējās, dzima bērni, priecājās un savu reizi skuma. … un te nu sākas mūsu Aulejas Rozes stāsts.
Lasīt
Pavasaris – iedvesmas, radošu centienu un nerimstošas fantāzijas laiks. Pasaules modes likumdevēji – tā nav tikai Ņujorka, Londona, Milāna un Parīze. Jau piecpadsmito gadu pēc kārtas 8. martā Skaistā notiek modes skate.
Lasīt
Ziedošas magnolijas zari – brīnišķs skats, ko aizmirst nespēs neviens, kas redzējis šo pavasara burvību. Skaista un skumja leģenda ir saistīta ar maigo rozā ziedu. Japāņu meitene Keiko veidoja skaistus papīra ziedus pārdošanai, bet mākslīgie rotājumi bija nieka vērti. Notika tā, ka papagailis, kuru Keiko dažreiz baroja, atklāja viņai noslēpumu: papīra ziedi atdzīvosies, ja tos apslacīs ar asins pilienu. Taču ar vienu noteikumu – tas nedrīkst būt pēdējais piliens. Šis noslēpums palīdzēja ātri kļūt bagātai, taču vīrietis, ko iemīlēja Keiko, bija tik mantkārīgs, ka naudas dēļ viņš spieda skaistuli strādāt visu dienu. Un pienāca brīdis, kad jaunā būtne, apslacījusi papīra ziedu ar pēdējo asins pilienu, nomira. Atdzīvināto papīra rozā ziedu kopš tā laika sāka saukt par magnoliju – dvēseles dāsnuma un mūžības simbolu.
Lasīt
Mākslinieka Valentīna Zlidņa (22.02.1939. – 12.08.2010.) dzīve un radošais mūžs ir bijis kolorīts un piesātināts, viņa darbu rokraksts oriģināls un neatkārtojams. 2019. gada 22. februārī V. Zlidnim apritētu 80 gadi. Valentīns sava radošā mūža laikā ir paguvis iemūžināt ne mazums krāšņu ainavu, radījis košām un dzīvespriecīgām krāsām piesātinātās klusās dabas un atainojis portretos savu redzējumu un individuālo pieeju. Visi viņa darbi ir meistara otas pieskāriens – patiesi, neparasti un virtuozi – tie spilgti ataino mākslinieka Valentīna būtību, kurš apkārtējā pasaulē raudzījās ar savu dvēseles skatienu.
Lasīt
Jau piecus gadus Krāslavas bērniem un jauniešiem ir lieliska iespēja nodarboties ar sporta-balles dejām Aleksandra Boginiča skolā. Atnākot uz nodarbībām, ikviens izvirza sev mērķi – vienkārši iemācīties dejot vai arī attīstīt savas prasmes tiktāl, lai varētu piedalīties vietējos, reģionālos, valsts vai pat starptautiskos sporta-balles deju konkursos.
Lasīt
Jau rakstījām, ka 12. februārī Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā notika mākslinieka, kokgriezēja, Krāslavas Baltkrievu kultūras biedrības folkloras ansambļa “Kutok” vadītāja Jevģenija Iljiņeca 80. dzimšanas dienai veltīts piemiņas pasākums un viņa darbu izstāde. Pasākuma ievadā bija iespēja noskatīties videofragmentu no DVD krājuma "ETNOSI.HRONIKAS.2009/2010" par tēlnieku 2009./2010.g.mijā. Video iespējams noskatīties internetā: https://www.youtube.com/watch?time_continue=13&v=hCMqLodEqyM vai vēršoties Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā.
Lasīt
Jau vairākus gadus pašā ziemas baltumā un aukstumā Latgali pieskandina”lakstīgalu” balsis. Konkurss “ Lakstīgala” ir pasākums, kurā komandas no dažādām skolām sacenšas tautasdziesmu zināšanā un dziedāšanā. Dalībniekiem ir ne tikai jāmāk dziedāt tautasdziesmas , bet jāzina arī sava pagasta, novada tradīcijas, jāatpazīst dažādi mūzikas instrumenti un melodijas.
Lasīt
Starp līdzenumiem, pauguriem un ezeriem spožām krāsām blāzmo rudens. Atvasaras pēdējās dienas, bet naksnīgās salnas atgādina – tuvojas aukstums. Arī meža zosu pēdējie kāši debesīs sūta uz zemi savas atvadu dziesmas. No rudens neaizbēgsi… Tāpat pēc sešdesmit gadu vecuma: ja dzīve ir nodzīvota cienīgi, tad dvēselē valda miers un prieks. Veltīt savu mūžu dzimtajai zemei – dubultprieks, ko pilnībā izjūt lauku ļaudis. Sava māja, saimniecība, pieauguši bērni, mazbērni, mazmazbērni. Tad arī pensijas vecums nesarūgtina. Tieši otrādi – krunciņas uz sejas ir neizbēgamas, galvenais, lai to nebūtu sirdī. Un, nedod Dievs, izjust aizmirstību un vientulību…
Lasīt
Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]
Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija
Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465
