Šī gada jūlijs Latvijas Katoļu Baznīcai ir īpašs ar diviem nozīmīgiem notikumiem. Šajā mēnesī visās četrās diecēzēs notiks tradicionālās Jauniešu dienas.
To devīze šogad ir Kristus teiktie un pāvesta izraudzītie vārdi no Jāņa evaņģēlija: “Jaunu bausli Es jums dodu, lai jūs cits citu mīlētu. Kā Es jūs esmu mīlējis, tā arī jūs cits citu mīliet!” (Jņ. 13,34). Jauniešiem adresētajā vēstulē pāvests Benedikts XVI viņus aicina: “Uzdrīkstēties mīlēt”, nevēlēties savai dzīvei neko mazāku par mīlestību, lai visa viņu dzīve kļūtu par mīlestības velti brāļiem un māsām. Jauniešiem šajos pasākumos būs iespēja lūgt sv. Terēzi no Bērna Jēzus, Mīlestības skolotāju, “lielāko mūslaiku svēto” (tā viņu 1925. gada 17. maijā, izsludinot par svēto, nosauca pāvests Pijs XI), lai viņa māca atdot sevi Dieva rokās, ar neprātībai līdzīgu dedzību atbildēt Mīlestībai ar mīlestību. Jauniešu dienas visās diecēzēs ir cieši saistītas ar sv. Terēzes no Lizjē relikviju ceļojumu mūsu valstī.
Katoļu Baznīcā visos laikos svēto relikvijas tika īpaši godinātas. Vārds “relikvija” (no latīņu val. — atliekas) attiecas vispirms uz mocekļu vai citu svēto miesu, kā arī uz dažādiem priekšmetiem, ar kuriem viņi bijuši kontaktā. 1994. gadā, gatavojoties sv. Terēzes nāves simtgadei, viņas relikvijas uzsāka svētceļojumu pa visu pasauli. Pievienojoties Lietuvas Bīskapu konferencei, arī Latvijas bīskapi izteica vēlmi “mazās svētās” relikvijas sagaidīt mūsu zemē.
Pēc svētceļojuma pa Lietuvu 1. jūlijā relikvijas tiks atvestas uz Liepāju. Tālākais to maršruts virzīsies pa Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales draudzēm. Latgales diecēzes Jauniešu dienas notiks Rēzeknē 14. un 15. jūlijā un Aglonā 16. jūlijā. Šajās dienās tur atradīsies arī šķirstiņš ar sv. Terēzes relikvijām.
Pa ceļam uz Igauniju “mazo svēto” varēs pagodināt gulbenieši (17.VII) un alūksnieši (18.VII).
Kas ir šī “mazā svētā”?
Svētā Terēzīte no Bērna Jēzus (1873 - 1897) ir vispopulārākā mūslaiku svētā, kas ar saviem brīnumiem palīdzējusi tūkstošiem katoļu un protestantu. Pāvesta Leona XIII (1810 - 1903) kādā publiskā audiencē viņa pārtrauca svinīgo klusumu: “Svētais tēvs, atļaujiet man kļūt par karmelīti piecpadsmit gadu vecumā!”
Klosterī māsa Terēze piedāvāja savu derību Dievam, ilgojās ciest kopā ar Kristu par pasaules grēkiem un kļūt par mocekli, lai palīdzētu misionāriem un visiem cilvēkiem. Viņa bieži stāvēja uz ceļiem Vs. Sakramenta priekšā baznīcā un skaļi lasīja Evaņģēliju. Kādu reizi viņai parādījās dievišķais Līgavainis. “Ak, Kristu!” iesaucās māsa Terēze. “Atļauj man kļūt par sirds vai miesas mocekli, bet vislabāk abējādi! Es zvēru, ka esmu gatava ciest un liet savas asinis.” Drīz jaunava saslima ar stipru un mokošu tuberkulozi. Mocekli dedzināja drudzis, pa muti viņai plūda asinis, viss ķermenis bija noklāts asiņojošām brūcēm, viņa cieta no milzu klepus un aizdusas. “Es gribu ciest vairāk,” slimniece runāja agonijā un smaidīja. “Es varu pateikt Kungam, ka es Viņu mīlu, un tā pietiek. Sāpes ir tik mīļas.” Ārsts apgalvoja, ka nevienu citu nav redzējis tādās ciešanās un tik pārdabiskā priekā, ka viņa ir eņģelis, kas nav no šīs pasaules.
Uzticīgā Kristus līgava rakstīja savā dienasgrāmatā “Mazais dzīves ceļš”: “Es nekad nedevu Dievam neko citu kā mīlestību, un ar mīlestību Viņš man atmaksās. Viņš nenoraidīs mani. Pēc savas nāves kaisīšu rozes. Es dzīvošu debesīs, lai palīdzētu cilvēkiem virs zemes.”
1897. gada 30. septembrī, īsi pirms nāves, viņa lūdzās: “Mīļā Jaunava Marija, steidzies man palīgā. Māte, sagatavo mani labai nāvei.” Kad priore vaicāja māsai Terēzei, vai viņa skatīsies uz mums no debesīm, viņa atbildēja: “Nē, es atnākšu uz zemi.” Tad, it kā redzot Dievu vaigu vaigā, ar starojošu seju pazemīgā varone apliecināja: “Mans Dievs, es mīlu Tevi!” Sv. Terēze tur savu solījumu. Neskaitāmie cilvēki, kuri lūdz viņas aizbildniecību, pārpārēm saņēmuši garīgās un materiālās “rozes”. Viņu liecības veido septiņus biezus sējumus. Nav zināms to skaits, kuri noklusējuši par saņemto palīdzību. Pāvests Benedikts XV (1914 - 1922) atzīmēja, ka sv. Terēzes, vienas no aizkustinošākajām un maigākajām svētajām, “mazais dzīves ceļš” ir “svētuma noslēpums visai pasaulei”.
Savu īso dzīvi, 24 gadus virs zemes, pati Terēze savā dienasgrāmatā raksturo šādi: “Es savā dzīvē darīju tikai mazas lietas, jo gribēju, lai man var sekot vienkāršas dvēseles.” Viņas dzīves pamats bija mīlestība uz lūgšanu, uz Dievu, bieža svētās Komūnijas pieņemšana un centīga pienākumu pildīšana. Sv. Terēze ir viena no retajām, ko pāvests izsludinājis par Baznīcas Doktori. Viņa ir aizbildne tiem, kuri pirmo reizi nāk pie svētās Komūnijas, cietumniekiem, noviciātiem un misionāriem.
Lūgsim Jēzus Mazo Ziediņu!
Jezuītu tēvs Putigans 1925. gada decembrī, lūdzoties vairākas novennas (deviņu dienu lūgšanas) Jēzus Mazajam Ziediņam, saņēma daudzas žēlastības. Viņš apsolīja izplatīt novennu ticīgo vidū, lai bagātinātu sv. Terēzes no Bērna Jēzus kultu un lai sagādātu viņai vairāk goda. Tēvs Putigans aicināja deviņas dienas lūgties 24 reizes “Gods lai ir...”, pateicoties Svētajai Trīsvienībai par žēlastībām, ar kurām sv. Terēze tika apdāvināta savas dzīves laikā, kā arī lai izlūgtos vajadzīgās žēlastības sev vai citiem. Šo novennu var uzsākt un lūgties jebkurā laikā. Tomēr laika posms no 9. līdz 17. mēneša datumam ir sevišķi ieteicams, jo šajās dienās lūdzējs pievienojas citiem, kas lūdzas novennu. Lūgšanas “Gods lai ir...” starpā sakiet: “Svētā Terēze no Bērna Jēzus, lūdz par mums.”
Šī lūgšana un 5 “Tēvs mūsu...”, 5 “Esi sveicināta...” un 5 “Gods lai ir...” jāskaita piecas dienas pēc kārtas plkst. 11 no rīta. Piektajā dienā, kad ir noskaitīts piektais lūgšanu komplekts, upurējiet vēl vienu ciklu — 5 “Tēvs mūsu...”, 5 “Esi sveicināta...” un 5 “Gods lai ir...”
Īpašus lūgumus sv. Terēzei no bērna Jēzus var izlūgties “Rožu lūgšanas novennā”:
“Ak, mazā Terēze no Bērna Jēzus, lūdzu, noplūc rozi debesu dārzos un atsūti to man kā mīlestības ziņu.
Ak, Mazais Jēzus Zieds, lūdz šodien Dievu piešķirt man žēlastības, kuras es tagad uzticu tavām rokām... (minēt īpašos lūgumus).
Sv. Terēze, palīdzi vienmēr ticēt, kā tu ticēji Dieva lielajai mīlestībai, lai es varētu atdarināt tavu “mazo ceļu” katru dienu. Amen.”
Izmēģināsim šādu lūgšanu veidu, sagaidot mazās un neaizsniedzami lielās svētās Terēzes relikvijas, un ticēsim, ka tās nesīs augļus.
Sagatavoja Genovefa KALVIŠA
