Pagājušā sestdiena bija gluži kā pēc pasūtījuma: ap pulksten desmitiem rītā saules disks izspraucās caur biezo miglas sienu un nokaisīja pilsētas laukumu ar maigi zeltainiem stariem. Improvizētā mākslas darbu izstādē izvērsās diezgan ātri. Parādījās paliktņi, sāka klaudzēt āmuri, taču gleznu bija tik daudz, ka tās aizņēma visas piemērotās vietas. Ieskanējās mūzika, tā ka “Krāslavas paletes-2008” pēdējais akords iznāca skanīgs un svinīgs.
Žēl tikai, ka pasākuma ar 30 gadu tradīcijām organizētāji aizmirsa par reklāmu un tādējādi laupīja iespēju daudziem pilsētu un lauku tēlotājmākslas cienītājiem kļūt par lieliskās akcijas dalībniekiem.
Toties garāmgājēji apstājās, bet gleznu un akvareļu autori labprāt atbildēja uz skatītāju jautājumiem. Manā klātbūtnē četri darbi tika pārdoti Krāslavas glezniecības cienītājiem. Skaidrs kāpēc: vairākums sižetu — klusās pilsētas Daugavas ielokā skaistākās vietas. Apburošā senatne: dievnami, ieliņas, vecais parks un krasti, kuriem piemīt mistisks pievilkšanas spēks, vilinot ne tikai māksliniekus, bet arī dzejniekus, muzikantus. Arī vienkāršiem cilvēkiem, kurus Dievs apveltījis ar spēju saskatīt un novērtēt skaisto, pamostas lepnuma jūtas par savu mazo dzimteni.
Visas astoņas Krāslavas rudens dienas izrādījās ļoti produktīvas. Bija lielisks laiks, teicams apgaismojums, meži, kas tērpušies zeltā un purpurā ... Plus Latvijā unikālā Latgales plenēra saimnieku viesmīlība. Neiztika arī bez pārsteiguma: pirmo reizi radošajam desantam ar molbertiem tika piedāvāts ūdens ceļojums — ar plostiem no Piedrujas līdz Indricai. Sajūsma neatstāja Krāslavas viesus visās radošās darbības dienās. Sestdienas izstādē skatītāji ilgi tīksminājās par Valērija Baidas gleznu, kas, kā es domāju, tiks nosaukta “Baznīca Indricā”. Mākslinieks no Madonas pats skaidri neatceras, kuro reizi rudenī brauc uz Krāslavu — ceturto vai piekto? Septiņi darbi ir lielisks radošā komandējuma rezultāts! Vairākas reizes pēc korespondentu un fotoamatieru lūguma pie sava stenda pozēja arī otrs efektīgs gleznotājs, galvaspilsētas bohēmas pārstāvis Andrejs Severetņikovs. Piektā atbraukšanas reize, deviņi darbi... Sapņo no jauna atgriezties brīnišķīgajā Krāslavā. Ja vairākums mākslinieku deva priekšroku klasiskā reālisma manierei, tad Preiļu pārstāvis savu stilu nosauca par abstrakti ekspresīvu. Jānis Plivda saņēma maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā, bet neaizmirstamās dienas pavadīja Krāslavā kopā ar ģimeni — dzīvesbiedri Eviju, meitām Riannu un Egiju. Savu trešo Krāslavas plenēru viņš uzskata par visai sekmīgu.
Priekā staroja arī mūsu novadniece Olga Jevsejeva. Pirmkārt, viņas gleznu izstādi vēstures un mākslas muzejā apmeklēja gandrīz visi Krāslavas plenēra dalībnieki. Otrkārt, patīkamā kontakta laikā ar domubiedriem tapa trīs eļļas gleznas un vēl divas akvareļu skices. Starp citu, Varavīksnes skolas absolvente, bet vēlāk Daugavpils Pedagoģiskās universitātes studente tagad pasniedz vizuālo mākslu Saules skolā un Baltijas starptautiskajā akadēmijā. Savu radošo debiju dzimtās pilsētas zelta plenērā Olga uzskata par notikušu.
Izstāde — tā vēl ir arī tikšanās vieta. Man nācās būt par liecinieku tam, cik dedzīgi apkampās Valentīns Zlidnis un Anatolijs Ļevša, četrkārtējais pasaules čempions triatlonā. Treneris un viņa talantīgais audzēknis šoreiz runāja ne jau par mākslu, bet gan par sporta meistarības virsotnēm. Visa cilvēka dzīve — grūtību pārvarēšana un tieksme pilnveidoties.
Taču atgriezīsimies pie pēdējā pasākuma. Pēc vecās, labās tradīcijas, kuru aizsāka Rita Barča (lai viņai gaiša piemiņa!), visi Krāslavas plenēru dalībnieki pateicās pilsētai par viesmīlību ar dāvanām — saviem darbiem. Arī šoreiz mākslinieku audekli un akvareļi nosedza visu zaļo paklāju 18. Novembra laukumā egļu pakājē. Mākslinieki neskopojās ar autogrāfiem un, atvadoties no lieliskā plenēra organizētājiem, teica: “Uz tikšanos!”
Aleksejs GONČAROVS
.jpg)
.JPG)
