Pūķu laivu svētki Ķīnā (Ir iemesls!)

Laikā, kad mēs gatavojamies svinēt Jāņu dienu, kas mums simbolizē vasaras vidu, Ķīnā šajā dienā ar vērienu svin valsts karstākās sezonas iestāšanos. Austrumi - smalka lieta, līdz ar karstuma iestāšanos ķīnieši šodien un vēl trīs dienas visiem spēkiem cīnīsies ar korupciju.

Šai tradīcijai ir vairāk nekā 1300 gadi. Lieta tāda, ka Ķīnas valdība ir viena no vecākajām pasaulē. Austrumu kultūra ir stabila, tajā tradīcijas nemainās tūkstošiem gadu, tāpat arī korupcija, šo parādību uzveikt nav pa spēkam pat uzstājīgajiem un neatlaidīgajiem ķīniešiem. Kā gan sanācis, ka dienā, kad sākas vasara, iedzīvotāji ir tik neapmierināti ar to, ka kāds izmanto savu dienesta stāvokli saviem personīgajiem mērķiem? Pievērsīsimies vēsturei…

3. gs. p.m.ē. Ķīna nebija vienota valsts. Vairākas nelielas kņazistes pastāvīgi savā starpā karoja. Savā starpā robežojās Ču un Cinj caristes. Ja pirmā bija neliela, diezgan vāja un pretrunu pilna, tad otra - tieši pretēji. Tā izcēlās ar salīdzinoši prātīgu pārvaldi, valdnieku kareivīgumu un stabilitāti. Ču kņaza galmā strādāja izglītots, prātīgs un, galvenais, godīgs padomnieks Cjuis Juaņs. Kā pieņemts tā laika valsts darboņiem, Juaņs bija filozofs, dzejnieks, kā arī priekšzīmīgs cīnītājs ar visa veida korupciju. Ierēdnim bija lērums ienaidnieku. Daudzi viņa “kolēģi” sapņoja par viņa atstādināšanu no amata. Bet pats valdnieks uzticējās padomniekam un ilgu laiku valsts budžets bija drošībā, bet citi padomnieki un nodokļu iekasētāji baidījās ņemt kukuļus no uzņēmīgajiem ķīniešiem. Tomēr drīz vien naidīgi noskaņotie cilvēki pārliecināja valdnieku par Cjua Juaņa negodīgumu. Filozofu atstādināja no amata un izsūtīja uz kņazistes vistālāko nostūri. Neveiksmes nesalauza godīgo padomnieku un dzejnieku. Atrodoties izsūtījumā, viņš uzrakstīja veselu virkni darbu, kuros atklāti un asi nosodīja un protestēja pret zādzībām un kukuļošanu. Viņa darbi kļuva zināmi visā kņazistē, tos lasīja vienkārši iedzīvotāji, Juaņa autoritāte palielinājās. Kad notika valdnieku maiņa, izsūtīto aicināja uz galmu un piedāvāja darbu. Viņš atkal bija apmīļots un pietuvināts galma dzīvei. Taču tagad viņa ienaidnieki zināja, kā rīkoties. Viņi vienu no Cjua Juaņa darbiem pasniedz kā ziņojumu pret valdnieku. Atkal izsūtījums, atkal vajāšana… Atrodoties Ču zemju tālākajā nomalē, filozofs uzzināja, ka viņa kņazistes galvaspilsētu ir ieņēmusi Ciņ kaimiņzemes armija, bet valdnieks ieslodzīts cietumā, iespējams pat nogalināts. Filozofa sirds nespēja izturēt tādu kaunu un negodu pret savu tēvzemi. Cjuis Juaņs metās straujajā Milo upē…

Andrejs JAKUBOVSKIS
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 48 (21.06.2016.).


Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!

"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,38 EUR.