Ādolfs Pildegovičs - krāslavieties, ar kuru lepoties

Cik ļoti gribas iesaukties: “Esi sveicināta dārgā Krāslava un mūsu sirmā Krāslavas ģimnāzija!” Iebraucot savā dzimtajā pilsētā, ielīst patīkams siltums katra mūsu 1947. g. absolventa sirdī.

Skaistākie romantikas pārpildītie gadi pagāja sirmās skolas pils ēkā, neskatoties uz divām okupācijām un no tā izrietošajām sekām, skolai bija laba aura. Laikam vēsturiski interesantajā celtnē veidojās arī daudzu skolotāju un skolēnu diezgan draudzīgās attiecības.

Ja nemaldos, 1945. gadā pedagogu saimē ienāca skolotājs ar simpātisku seju, baltu ķīļbārdiņu, baltām ūsām un tikpat baltiem matiem un skaidrām, zilām acīm, kuras izstaroja labestību un siltumu, bezgala labestīgu attieksmi pret mums visiem. Tas bija skolotājs Ādolfs Pildegovičs.

Skolotājs bija personība. Viņš centās ieaudzināt cieņu un draudzību mūsu starpā. Tā vien šķita, ka viņš zināja par mums visu - kas ar ko draudzējas, kurš kuru mīl, jo mēs bijām 12. klasē. Mūsu klase bija meiteņu klase, un viņš bija mums audzinātājs. Visjaukākās bija audzināšanas stundas, kurās mēs daudz ko ieguvām tālākai dzīvei: būt godīgiem, censties neapmierināties ar sasniegto, izglītoties.

Regīna Makareviča-Zarakovska, 1947. g. Krāslavas 1. vidusskolas absolvente

Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 46 (14.06.2016.).


Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!