Stāsts par dzīvi Krāslavā

Cienījamā redakcija! Pirms pavēstīt par situāciju mūsu daudzdzīvokļu mājā un administrācijas attieksmi pret mājas apsaimniekošanu, es pastāstīšu par sevi: esmu Lidija Ozoliņa, dzīvoju Krāslavā, Sporta ielā 4.

Pirms pārcelšanās uz Krās- lavu es un mans vīrs dzīvojām Salaspilī. Mēs nolēmām, ka pēc aiziešanas pensijā būtu labi apmesties uz dzīvi klusā, skaistā vietā - Krāslavā. Mums nepaveicās, saņēmām dzīvokli mājā, kurā jau sen netika veikti remont- darbi, kā arī visas ēkas renovācija (ēkas aizsargapmale, sienas, jumts, ūdensnotekas, kanalizācija). No sākuma pēc iesniegumiem, kurus es rakstīju mājas apsaimniekotājam SIA “Krāslavas nami” un pašvaldībai, sekoja atbaidīgo amatpersonu reakcija un mūsu lūgumi tika izpildīti. Tika saņemtas arī oficiālas atbildes sakarā ar maniem lūgumiem novērst dažādus trūkumus.

Pēc neilga laika viss mainījās. Pirms tam mans vīrs strādāja Rīgā, Ģenerālprokuratūrā, no kurienes arī aizgāja pensijā. Kad amatpersonas uzzināja, ka vīrs vairs nestrādā prokuratūrā, attieksme pret māju un mums mainījās. Tas nozīmē, ka sanāk tā: vienkāršs cilvēks nevar cerēt uz saprātīgumu un taisnīgumu. Pašlaik apsaimniekošanas uzņēmums ignorē mūsu iesniegumus. Aizsūtījām iesniegumu ar darbu uzskaitījumu 2014. gadā un darbiem, kas ir nepieciešami 2015. gadā. Nekādas reakcijas. Tad vērsāmies pie Upenieka kunga, pašvaldības vadītāja. Nekas nemainījās. Šī māja nav noņemta no pašvaldības bilances, un domes priekšsēdētājs varēja regulēt visu notiekošo.

Ar cieņu, L. Ozoliņa.

Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 37 (13.05.2016.).

Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!

"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,38 EUR.