Krāslavas pensionāru biedrība darbīgā Edmunda Gekiša vadībā turpina veikt labus darbus - aicināt pilsētas iedzīvotājus uz tikšanos ar pašvaldības vadītājiem un speciālistiem.

Bez mazākā pārspīlējuma var teikt, ka tikšanās Augustovkā iznāca ļoti karsta, tāpat kā jūnija pēdējā diena. Trīs desmiti krastmalas ielas pamatiedzīvotāju uzdeva viesiem ļoti daudz aktuālu jautājumu. Runa bija par ūdensvadu un kanalizāciju, kas aizsalst ziemā, par lietus notekām, lūkām, kas rekonstruētas nesen, par autobusu pieturas ierīkošanu. Dominēja ekoloģijas tēma - Daugavas krasta attīrīšana, plūdu sekas, avota iespējamā piesārņošana, sakņudārzi, kas ir nolaisti, atkritumu izvešanas problēma, kas nav atrisināta līdz galam. Bet vēl - par nepieciešamību pamatīgi nokaisīt ceļu, kas ved uz Vidzemes ieliņu, kur jāierīko apgaismojums... Kā arī par nepieciešamību ievilkt kabeļtelevīziju, uzstādīt papildu ceļa zīmes. Un galvenā kopējā sāpe - neciešams tranzīta ielas troksnis.

Nav ļaunuma bez labuma. Noklausoties pretenzijas paaugstinātos toņos, domes pārstāvjiem bija vieglāk risināt konkrētu sarunu par skartajām tēmām.

Domes izpilddirektors Jānis Geiba paziņoja ilgi gaidīto vēsti: Augusta ielas rekonstrukcija sāksies jau šogad - finanšu jautājums atrisināts! Tikai uz kapitāldarbu ātru pabeigšanu nav ko cerēt - pilsētai nav apvedceļa. Visas pretenzijas par inženiertīkliem ir ņemtas vērā un tiks nodotas attiecīgajiem dienestiem.

Jautājumus, kas skāra ekoloģiju un ģeogrāfisko ainavu, precizēja firmas “Labiekārtošana K” vadītājs Ēvalds Cauņa. Augusta ielas iedzīvotājiem rūp katra stādījuma liktenis, bet autoritatīvais saimniekotājs domāja globāli, stāstot par vērienīgiem darbiem sakarā ar Krāslavas tūrisma perspektīvām. Viņš piekrita tiem sapulces dalībniekiem, kuri piedāvāja vietējās varas pārstāvjiem biežāk aprunāties ar vecajiem iedzīvotājiem, kuriem sāp sirds par katra krūma, katra kociņa likteni. Svarīgs kas cits: notikušais dialogs zīmīgi liecināja par to, ka gan novada domes pārstāvji, gan krāslavieši ir ieinteresēti vienā - drīzāk atjaunot pilsētu. Tam, kurš daudz dara, arī tiek uzdots vairāk jautājumu. Kad kaislību virmojums noplaka, izskanēja pateicības vārdi labierīkotājiem.

Bez atbildes palika jautājumi “Kāpēc notika tā, ka Krāslava zaudēja skatu laukumu?”, “Kāpēc pārtraukta tradīcija rīkot kopējos pilsētas svētkus pie ugunskura Līgo naktī?” Pievērsuši galveno uzmanību saimniecisko problēmu apspriešanai, tikšanās dalībnieki pasaudzēja municipālās pašvaldības priekšnieku Pēteri Jacinu un sociālā dienesta vadītāju Viju Bārtuli ar jautājumu uzdošanu. Informatīvā biļetena “Krāslavas Vēstis” redaktore Elvīra Škutāne pierakstīja jautājumus, kas prasa turpmāku precizējumu. Kopumā tikšanās izdevās - cilvēki ne tikai grib, bet arī piedalās pilsētas pārvaldē.

Aleksejs GONČAROVS

Drukāt