Strēlnieka dziesma latviešu meitenei

img

Veltījums valstij jubilejā Savu veltījumu Latvijas Republikas (LR) proklamēšanas 90. gadadienai sagatavojis LR Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) Sauszemes spēku orķest-ris diriģenta Aleksandra Kreišmaņa vadībā, kopā ar Daugavpils teātra latviešu trupas aktieriem, iestudējot uzvedumu “Meitenes vēstule strēlniekam” pēc Aleksandra Čaka dzejas motīviem.

Komponiste aranžētāja ir Anitra Tumševica, scenārija autors un uzveduma režisors ir Harijs Petrockis — Daugavpils teātra mākslinieciskais vadītājs, uzvedumā piedalās: Karina Lučinina (strēlnieka meitene), Maija Korkliša (hroniste), Egils Viļumovs (hronists), Alda Krastiņa (strēlnieka māte), Ivars Brakovskis (strēlnieku komandieris), Māris Korsietis (strēlnieks). Turpinot Latvijas armijas tradīcijas, ieeja uz izrādi ir brīva.

Pirmizrāde — Krāslavā

Uzveduma pirmizrāde notika Krāslavas kultūras namā 16. novembrī. Lai gan bija izvēlēts optimāls izrādes sākuma laiks, vēl pārdesmit minūtes pirms plkst.18 pilsētas kultūras nama garderobē valdīja klusums un skatītāju vietas zāle bija tukšas. Pirmais iespaids — no izrādes apmeklēšanas krāslaviešus izbaidījis lietutiņš, un muzikantiem būs jāiztur smags pārbaudījums, spēlējot tikpat kā tukšā zālē. Bažas izrādījās veltas: cilvēku straume kultūras namu sasniedza īsi pirms koncerta sākuma, un zāle piepildījās ātrā tempā, kam rodams viegls izskaidrojams. Pirmizrādi apmeklēja daudzi jaunieši, kaut gan netrūka arī gados vecākas publikas. Pārsteidzošs fakts, jo skolēnus tovakar gaidīja ne jau kāda populāra estrādes grupa ar mūziku mežonīgo deju ritmos. Vai tagadējo jaunatni tik ļoti aizrauj klasika? Visticamākais skaidrojums — skolēnu pilnā zāle bija pieaugušo organizēta akcija. Tomēr tieši jaunieši sagādāja vislielāko pārsteigumu — arī pēc pēdējā zālē izskanējušā akorda ilgi nenorima vētraini aplausi, turklāt bija dzirdami izsaucieni “atkārtot”! Atšķirībā no daudziem citiem pasākumiem, jaunatne un citi koncerta skatītāji šoreiz īpaši ilgi aizkavējās savās vietās, līdz muzikanti ar savu tālāko rīcību, novācot instrumentus, lika saprast — laiks atvadīties. Dažus mirkļus šķita, ka arī tas neliks skatītājiem pamest zāli — jauniešu sejas staroja, bet acis mirdzēja! Patiesi skaists un jauks priekšnesums augstas raudzes profesionāļu izpildījumā!

Apetīte rodas ēdot

Starp citu, psiholoģe Irina Japiņa neko sliktu nesaskata tajā apstāklī, ka pedagogi mēdz izlīdzēt kultūras namiem aizpildīt zāli dažādos pasākumos, organizēt jaunatni: “Nezinu, kā šoreiz bijis, bet ir tāda paruna: “Apetīte rodas ēdot!” Citiem vārdiem sakot, ja neesi nobaudījis, tad arī nevarēsi pateikt: garšīgs vai nē? Pieaugušie ir tendēti dot jaunajai paaudzei nobaudīt to, ko paši uzskata par vajadzīgu, vadoties pēc savām zināšanām un pieredzes. Ja runājam par mākslu, literatūru, vispār visu skaisto, tad tieši pieaugušie ir īstie ceļveži jaunatnei, jo viņiem šajā jomā ir dziļas zināšanas un liela pieredze. Skaidrs, ka par gaumi nestrīdas, bet runa ir tikai par iespēju nobaudīt! Jaunieši izbaudīja šo koncertu, un viņiem patika! Būtu daudz sliktāk, ja neviens nebūtu parūpējies, lai tieši jaunieši atnāk uz koncertu. Pat ja kāds turp aizgāja ne brīvas gribas vadīts, tomēr viņš ieraudzīja, ka paša ierastajam mūzikas formātam blakus dzīvo arī kāds cits, kas nebūt nav sliktāks un kuru ir liels prieks klausīties. Izvēles iespēja — tā ir brīvība. Ja mēs dzīvojam brīvā valstī, tad izvēlei jābūt. Kur to ņemt? Daudzveidībā! Kur to iegūt? No vecākiem, kuriem tā ir jāparāda saviem bērniem!”

Juris ROGA